3.daļa
Jamaika.
Nakts pagājusi kā pa miglu. Nesaprotu- gulējām, negulējām… Vakarā (vai kas nu tas bija, kad gājām gulēt) Martins turpināja internetā saraksti ar Condor, kuru uzsāka jau pirms maltītes. Tur čatā ”Lost and Found” ievadīja visus 4 bagāžas numurus un „lietas” numuru no lidostas.
Tur tāds mieriņš. Skaidrs, ka ja nebakstīsi- mieriņš var turpināties arī tad, kad atgriezīsimies Latvijā.
Ievadot lietas numuru- parādās, ka lidostas darbiniece visu ir ievadījusi, BET ar kaudzi kļūdām!!! Arī e-pasts caur kuru sazināties ar Martinu par visām 4 bagāžām, ir ievadīts kļūdaini. Viņš to grib labot, bet nesanāk. Programma neļauj. Iesaistās papildus čatā un lūdz izmainīt neprecizitātes. Viņam iesaka nomainīt telefonu uz citu ierīci un tad mēgināt veikt izmaiņas. HAAAA, mēs parasti ceļojumos ņemam visas ierīces, ha ha ha! Ok. Viņš no telefona pāriet uz iPad. Nepalīdz.
Tad čatā viņš lūdz „kustēties”, raksta, ka mums kuģis dosies prom un bagāža piegādāta Jamaikā pēc kuģa attauošanās mums neko nedos, jo nevarēsim „atskriet” pakaļ un tad turpināt kuģošanu. Viņš pavada vairākas stundas, laiku pa laikam uzliekot modinātāju, jo „čatotājs” saka, ka nākamā atbilde būs pēc 5 vai 50 minūtēm, vai pāris stundām.
Miegs ir saraustīts gan dēļ laika zonām, gan čata. Skaidrs, ka nedrīkst atlaisties, jo vē teorētiski un prakstiski pastāv iespēja, ka bagāžu piegādā pirms kruīza sākuma. Condor Appā rādījās info, ka „bagāža tiek meklēta”. Tas neiedvesmo.
Martina māsa Zūzī, kura ar vīru arī brauks šai kruīzā, „pieslēdzas” bagāžas lietai. Viņa Vācijā caur datoru ieejot čatā izlabo adresi, bagāžas aprakstus u.c., bet kaut kādas lietas vienalga labot neizdodas. Sistēma pilna ar kļūdām. Labojumus mēs neredzam, bet viņa redz. Ok.
Zūzī pārkrāmē savu koferi, izņemot kaut ko ārā un ieliekot šo to no Martina drēbēm, kādu apģērba gabalu, kas varētu noderēt man un vairākus apģērbus manai draudzenītei (viņām līdzīgi augumi).
Ir svētdiena. Dodamies brokastīs. Paņemu Jamaikiešu iecienītās brokastis (lai kas tas arī nebūtu (gandrīz vienmēr izvēlos nogaršot lokālo virtuvi)). Martins tradicionālākas- franču tostus ar bekonu. Kafija ir laba un brokastis ar.
Ar draugiem vienojamies, ka tiekamies vakariņās. Martins atkal čatiņā. Es guļu pie baseina un vēroju notiekošo.
Izskatās, ka bagāža Frankfurtē, bet īstas skaidrības nav. Komunikācija tracinoši saraustīta.
VISS, pietiek! Dodamies apskatīt apkārtni, pabaudīt sauli un vienkārši pazvilnēt pie Karību jūras. Galu galā tāds bij mūsu mērķis Jamaikā.
Marihuānas gariņš arī šodien virmo visapkārt! Gaiss ir smaržīgs 
atkal un atkal mums laipni piedāvā iegādāties smēķus. Atkal novēl laimīgu Jauno gadu (tas ir dikti neparasti, jo ārā +28 un man personīgi šķiet, ka Jaungada sagaidīšana bija pirms mēneša vai vēl senāk).
Un te viņa ir! Pludmale ar baltām smiltīm, smaragdzilzaļu ūdeni un koši zilām debesīm! KARĪBI!! Kā no bilžu grāmatas! Kā filmā! Krāsaini cilvēki gan miesās, gan drēbēs bauda būšanu pludmalē. Un regejs! Esmu starā! Šī gan izrādās kādas viesnīcas privātā pludmale, kurā esam iemaldījušies, bet neviens mūs ārā nedzen. Visi absolūti relaksēti. Izstaigājam, papriecājamies par atmosfēru un skatiem, un dodamies pameklēt ko velkamu. Gribētos vaļējus apavus un apģērbu, kas nav T-krekls. Tkrekls nav mans apģērbs…galīgi nav. Protams, priecājos, ka man ir viņš nevis, piemēram, hūdijs. Bet tomēr.
Garderobei ir nozīme!
Kādā bodītē pārtveru apaļīgu, simpātisku pārdevēju un prasu, kur viņa pērk peldkostīmu, jo mums varētu būt līdzīgi izmēri. Viņa smejas un saka, ka neiet uz pludmali un nepeldot. Man nav komentu… Kā, kā var neiet uz pludmali???
Lēnām atmetu cerību par peldkostīmu.
Ir dažas stilīgas somiņas, skaista pīta platmale. Arī kleitas ir daudz un dažādas, bet gandrīz visas izteikti „Jamaikiskas” krāsās un fasonos. Šo to pielaikoju. Te laikošanas „kabīnes” parasti ir aiz spoguļa paslēptas tualetes durvis, kuras var ieraudzīt tikai ja parāda. Martins iebesijies, ka es regulāri bodītēs kaut kur pazūdu, kā zemē iekritusi. A es tikai pielaikoju drēbes
.
Ja mēs būtu atlidojuši ar mērķi palikt šeit, tad nesaņemot bagāžu- noteikti iegādātos kādu no košajām kleitām un neliktos dikti traucēta, bet kruīzam ir drusku cita specifika un cits apģērbs.
Labi. Nopērku košus flipflopus ar uzrakstu Jamaika. Būs gan praktiski, gan atmiņai.
Esam noguruši no šīs neziņas par to vai būs, vai nebūs bagāža. Cik ļoti jāiespringst pirkt apģērbu, un ja jāpērk- tad cik dienām. Vai izbraucienos būs iespēja kaut ko nopirkt, vai citur izvēle būs līdzīga šai. Uz kuģa ir veikals. Varbūt tur kaut kas būs mums? Bet varbūt bagāža mūs sagaidīs pie kajītes durvīm?
Dodamies uz nākamo pludmali. Tur sēžam bārā. Tik nereāli forša noskaņa! Jaungada/ Ziemassvētku plakāti, riktīgs karstums un saldēti dzērieni! Griežas un dūc ventilatori! Un, protams, regejs! Daudzi pārvietojas it kā dejas solī. Cilvēki absolūti relaksēti. Tas sāk pielipt un pārstājam domāt jebko, kas saistīts ar apģērbu vai bagāžu.
Uzvelku savu peldkleitu. Drusku smieklīgi, bet ko darīt. Atrodam vietiņu ļaužu pilnajā pludmalē.
Sēžot smiltīs vēroju sievietes… Viņas ir tik… tik pašpārliecinātas, tik seksīgas! Pašpārliecinātība ir seksīga!
UN!!!! es redzu, kur ir visi seksīgie peldkostīmi (tie par kuriem rakstīju 1.daļā)! Tie ir pludmalē! Tie ir uzspīlēti seksīgajiem apaļumiem, kurus mūsu kultūrā slēptu zem lamzīgām, pelēkām, bezformīgām drēbēm un jau daudz mazāku apaļumu īpašnieces tiktu, ja ne skaļi, tad domās noteikti, nosodītas, aprunātas un tā vai citādi izsmietas. Bet šeit šie apaļumi tiek iespīlēti košās drēbēs un peldkostīmos, tos izceļ, ar tiem lepojas, tos izrāda. Un es te nerunāju par apaļīgām pēcpusēm un krūtīm! Es runāju par pamatīgiem punčiem, ciskām un kārtīgiem dupšiem! Un kārtīgi dupši šeit ir pilnī savādāki nekā jūs iedomājaties! Tie ir daudz pamatīgāki kā pie mums pamatīgākie. Un brunči uz šādiem dupšiem nav maxi! Tie ir mini un super mini, vai šorti! Un tās sievietes pārvietojas tā, nu tā, ka viņas apzinās savu vērtību.
Šķiet, šeit ģenētiski augumi ir galīgi savādāki ( par to arī nākamajā turpinājumā) un arī ķermeņa uztvere ir pilnīgi citāda. Bet viens ir skaidrs- šejienes meitenēm tautas dejās neliek „ievilkt” vēderu un dibenu. Noteikti nē! Viņām pat neienāktu prātā, ka kaut kas tāds kaut kur ir iespējams!
Ak pasaulīt, cik tu interesanta savā daudzveidībā!
Esam kārtīgi nopeldējušies skaistajā ūdenī. Izbaudījuši sauli un vidi. Ķermenis iespēju robežās ir ieguvis nedaudz krāsu. Neraugoties uz daudzajiem ļaudīm pludmalē- ļoti skaista, mierīga, baudpilna diena.
Caur bodītēm dodamies uz viesnīcu. Noskatu dažas kleitas, kuras pie lielākas skaidrības par bagāžas esamību/ neesamību rīt attiecīgi varētu nopirkt vai nepirkt. Ceru, ka rīt kā pie pirmdienas, būs kāda informācija un skaidrība.
Protams, saprotam, ka varam izdarīt tikai to, ko varam. Ir arī skaidrs, ka ir tā kā ir un to, ko nevaram izmainīt- nevaram. Atliek ļauties notikumiem un vērot, kur tas mūs aiznesīs. Jebkurā gadījumā- esam šeit un tas ir tik nereāli forši!
Baudam 
Kuģis jau ir ostā un rīt pēcpusdienā dodamies turp.
Ar bagāžu, vai bez- nav ne jausmas.
(Turpinājums sekos piektdien.)