Meksika
Šodien agrais rīts. Esam Meksikā! Ar ko Tev asociējas Meksika? Uzraksti, lūdzu, komentārā! Tas ir nereāli interesanti cik dažādas asociācijas var radīt viena valsts.
Man ar krāsām, košiem apģērbiem, kovboju filmām, ar čilli, meksikāņu ēdieniem, Frīdu Kalo un seriāla ar Viktoriju Ruffo par vienkāršo Mariju 
UN noteikti ar maiju piramīdām, par kurām mācījos kultūras vēsturē un tekilu- par kuru uzzināju dzīves skolā.
Jau 7ņos stāvam ostā. Saulīte tikko lec, ir riktīgi silts, svaigs, skaists rīts. No kuģa dodamies uz piestātni, kur izejot cauri kontrolei jāatver soma, lai darbinieki pārliecinātos, ka somā nav augļi. Hm. Nav.
Ejam pie norādes ar savas ekskursijas numuru. Tādu šeit ir daudz. Visas ar Mein Schiff logo, bet tālāk katra grupa dosies savā virzienā.
Organizētās ekskursijas ir tādas… pareizas. Vismaz sākumā. Mums lūdz sastāties pa pāriem vienā kolonnā
. Drusku smieklīgi, bet nu kāpēc ne. Viena kundzīte saka, ka viņai nav pāra, mēs aicinām pie mums. Stāvam trijatā ( interesanti, ka pēc tam ceļojuma laikā sastopam viņu regulāri).
Ir tāda forša, nepiespiesta atmosfēra. Vairums tūristu ir vēl pusaizmiguši.
Pa ceļam uz autobusu Martins čalo ar vācu kundzītēm. Viņas smej un klaji koķetē ar manu Martinu. Es neliekos traucēta, skatos tik uz visām pusēm. Man viss patīk, patīk, ka viss tiek uzkopts, patīk, ka notiek rosība un veras vaļā suvenīru u.c. veikali. Patīk agrā rīta gaiss un gaisma, košie apstādījumi un tas, ka esam šeit un dodamies tālāk. Mana draudzenīte ir pavisam aizmigusi un agrais rīts galīgi nav viņai. Labi, ka vīrs viņu „navigē”.
Sekojam omulīgam meksikānim. Viņš pieved pie sava busa un aicina kāpt iekšā. Bet buss nemaz nav buss! Tā ir smagā mašīna ar logiem bez stikliem. Logu ailēm var aizrullēt priekšā un nostiprināt plastikāta „žalūziju”. Auto sāk lēni virzīties, un nekas neliecina, ka jau pavisam drīz mēs brauksim tādā ātrumā, ka pa atvērtajiem logiem vējš izpūtīs jeb kāds dumjas un visas citas domas no galvas 
Kādā brīdī Martins man iedod savu lakatšalli, lai varu apsegt galvu. Neesmu tik pamodusies, lai iedomātos, ka plēves logu varētu norullēt un aiztaisīt.
Gids ir drukna auguma, omulīgs vīrs. Ekskursiju vada labā vācu valodā. Loti daudz viskaut ko stāsta un visu laiku iesmej. Viņš ir pieredzējis un stāstījums ir interesants un izglītojoši izklaidējošs.
Esam atbraukušo līdz nacionālajam parkam. Iebraucot teritorijā, auto brauc pavisam lēni, jo ir ļoti bedrains. Lietus sezona jau kādu laiciņu kā beigusies, bet naktī nolija un ceļš ir grūti braucams. Brīžam braucam pavisam, pavisam lēni. Gar malu var redzēt jūru- tik pasakaini skaistā krāsā. Otrā pusē zemas palmas un tādi kā džunglīši. Ik pa laikam uzvēdī kāda pazīstama saldena smarža, it kā pēc alisītēm, bet mazās alisītes pie mums ir brangi pusmetru augsti krūmi šeit.
Gids interesanti stāsta par viesuļvētrām.
Kad ir to sezona, tad cilvēki sēž mājās apgādājušies ar dzeramo ūdeni, pārtiku, svecēm un gāzes plītiņām u.c., jo elektrība var nebūt pat 5 dienas.
Deviņus mēnešus pēc harikeniem dzimst daudz bērni. Bieži vecāki bērnus nosauc vētras vārdā un tad vienā gadā ir daudz bērni ar vienādiem vārdiem 
Stāsta arī, ka palmas ir viens no ejošākajiem būvmateriāliem un būvniecības vajadzībām var dabūt limitēti, tikai ar ciršanas atļaujām (tāpat kā pie mums).
Uz salas redzami daudz atkritumi, tos izskalojot jūra. Cilvēki, kas uzturas nacionālajā parkā nav daudz un te aizliegts mēslot.
Atkritumu ir daudz. Pudeles, maisiņi un kas tik vēl ne.
Šī piesārņojuma problēma, personīgi man, šķiet reāli traka.
Vistrakāk priekš manis bija Nepālā, kad pa gabalu skatoties domāju, ka ūdenskritums, bet piebraucot tuvāk sapratām, ka tur smagās mašīnas kraujā bēra atkritumus. Nenormāli!
Šeit galigi nav tik dramatiski, bet…
Esam mangrovju audzēs.
Vispirms piestājam pie torņa, no kura paveras plašs skats uz apkārtni. Ainava visnotaļ savādāka kā ierasts. Paveras milzīgi plaša teritorija ar ūdeni un salīdzinoši lieliem kokkrūmiem. Mangroves ir augāja veids, kurā ietilpst dažadu koku un krūmu sugas, kas aug sālsūdens piekrastēs un te ir tāds mikslis- no vienas puses jūra, no otras saldūdens. Pie mangrovem pieskaita vairāk kā 50 koku un krūmu sugas. Tām ir ļoti spēcīga sakņu sistēma, kas pie lielajām viesuļvētrām tās notur zemē, attiecīgi vētra „aizķeras” aiz šīem kokiem un zaudē savu sparu virzienā uz sauszemi. Tās ir mājās zivīm, dažādiem dzīvniekiem un putniem.
Te pat arī mazā maiju bāka, kurā iebūvēts skurstenis un lielie gliemežvāki. Senos laikos tur kurināts uguns, lai kuģi redzētu krastu. Vējam kļūstot stiprākam un iepūšot gliemežvākos, tas radīja skaņas, kuras liecināja par vētras tuvošanos ar skaļu svilpšanu..
Te visos laikos dzīvojuši daudz pirāti, jo no šejienes labi pārskatāmi peldošie kuģi. Un tiem salidzinoši viegli varets uzbrukt.
Dodamies izbraucienā ar laivu. Cits, angliski runājoš gids, izstāsta par to cik nozīgas ekosistēmai ir mangroves. Mēs arī redzam pāris krokodilus un dažus īpašus putnus. Ļoti interesanti par krokodilu olām u.c.
Esam sadalījušies 2 grupas. Kamēt otra brauc ar laivu- mēs baudam pasakaini balto pludmali ar tirkīzkrāsas ūdeni. Pludmales smiltis esot sadrupuši mirušie koraļļi. Tāpēc tik baltas.
Šķiet, ka esam iekļuvuši pastkartītēs, tik skaisti ir te!
Tad pusdienpauze ar meksikāņu ēdieniem. Ideāli! Dažādi ēdieni, kur no visa var paņemt pa druskai, vai no kaut kā pavairāk. Es, protams, izvēlos pa druskai. Tik labi! Atkal jau dažādas garšas, dažādas konsistences. Pupiņu sautējums ar šokolādi, mazie kukurūzas plāceņi ar dažādiem pildījumiem. Dažādas mērcītes. (Rakstu un siekalas saskrien mutē 
). Paņemu drusku arī aso mērcīti. Tā notek gar šķīvja malu. Es ar pirkstu noslauku un pielieku pie lūpām. AAAAA!!!! Reāls uguns!!!
Virzāmies tālāk. Nākamais punkts Bio tekilas ražotne ar degustāciju. Ļoti īpaši. Šai tekilai ir attāls sakars ar to tekilu, kuru mēdzam dzert ar citronu un sāli ballītēs. Interesants arī tās stāsts. Nodegustejam dažādus variantus. Tiešām laba!
Ir iespēja uz vietas iegādāties. Cena par pudeli ir +/- 70 dolāri.
Organizētā ekskursijā laiks ir tik cik ir, tāpēc nevar pasēdēt tik cik gribētos. Te labprāt uzkavētos drusku ilgāk. Nejau dēl tekilas, bet drusku pavazaties apkart gribētos.
Tik spožas krāsas, saule un tas ūdens! Arī Jaungada eglīte un iguāna.
Atpakaļ ceļš rāda, ka neko neesmu iemācījusies no turpceļa. Mani atkal gandrīz izpūš no auto…
Gids saka, ka ir pateicīgs, ka ir šie kruīzi un tīe nodrošina viņam darbu un ienākumus. Arī pastāsta par dzīvi, darbu, izglītību, nedaudz par nodokļiem u.c. Tas ir interesanti, rada nedaudz plašāku redzējumu. Skaidrs ir tas, ka bieži vien esot kā tūristam, ciemiņam- viss izskatās daudz savādāk kā tam kurš dzīvo konkrētajā vietā. Te man nāk prātā kāda gida pastāstiņš no mana ceļojuma pa Izraēlu. Bet to izstāstīšu citreiz.
Esam atpakaļ piestātnē. Dodamies uz kuģi, lai atsvaidzinātos, varbūt satiktu Zūzī un kopā pastaigātu pa piestātnes veikaliņiem. Nando šodien plānoja pie ārsta. Jācer, ka būs ātri uz pekām.
Ejot cauri tax free ieraugu batikotu tuniku! Ooo! Biju jau „atslēgusies” no domām par garderobi.
Uzlaikoju- brīnišķīga! Un salīdzinoši ar Jamaiku- gandrīz par brīvu. Nopērku. Uzvelku un jau laimīga. Der pie maniem vienīgajiem svārkiem, varēs uzvilkt pa virsu peldkostīmam un staigāt pa pludmali vai gar baseinu. Ar dievu Tkrekl!
Zūzī ar Nando pa dienu jau „izmetuši“ likumiņu. Kopā izdzeram pa dzērienam un mēs ejam atpakaļ uz piestātni.
Kamēr Martins izvēlas kreklu (te tie ir tiešām stilīgi), klīstu pa veikaliņu. Kaut ko nocilāju, loku, nolieku atpakaļ. Kāds kungs uzrunā mani prasot cenu precei, tad vēl kaut ko- es nosaucu (jo pati pirms mirkļa to atradu), atbildu. Kad viņš prasa par izmēriem- tomēr informēju, ka šeit nestrādāju. Viņa seja pilnībā izmainījās bija jautri, viņš vairākas reizes atvainojās, bet man bij interesanti „pabūt pārdevējai“.
Pa tam lāgam es negaidīti ieraugu batikotu kokvilnas „jaku”. Laikam veikals mani atalgoja par ieguldīto darbu 
. Nu nevar būt, ka vienā dienā tā veicas! Divi sakarīgi apģērba gabali un abi tādi, kurus labprāt valkāšu, kuri saskan ar manu garderobi un man der! UN tāda jaka tur ir viena vienīga! Tur pat nav līdzīga stila izstradājumu, visi vairak sportiski ne romantiski. Tā jaka it kā priekš manis izkarināta. Protams, viņa veikalā nepaliek. Kombinēšu to ar topiņiem no Jamaikas „ķīniešiem”.
Ostā ir vēl citi kruīza kuģi, arī pasaules lielāmais- „amerikānis”, uz kura laikam ir pat Disnejlenda. Akvaparka caurules var redzēt no krasta. Iespaidīgi monstrozi!
Piestātnē valda riktīgs burziņš. Pilns ar amerikāņiem. Vācieši salīdzinoši pavisam maz. Par latviešiem vispār nerunāsim. Interesanti vērot sabraukušos cilvēkus. Tie ir tik dažādi un atšķirīgi gan apģērbā, gan izskatā, gan uzvedībā. Brīžam var tik nošūpot galvu. Dažas dāmas ļoti pieticīgos bikini „viegli” ieskurbušas defilē pa piestātni. Šķiet, kājas pašas viņas nonesušas no kuģa. Vai kājas viņas arī uznesīs atpakaļ?
Šī tāda „tūristu pilsētiņa”. Bāri, restorāni, daudz dažādi veikaliņi un letītes. Preces galīgi savādākas kā pierasts redzēt citās valstīs. Visur skan mūzika un cilvēki pārvietojas gandrīz dejojot.
Un tās krāsas! Tās neļauj palikt vienaldzīgam! Cilvēks nevari būt depresīvs, ja apkārt ir tik daudz krāsu!
Esam aizklīduši līdz ļoti plašam un stilīgam veikalam. Nopērku māsai īstu šokolādi dzērieniem, tētim čillī un mammai vaniļas ekstraktu.
Martins noskatījis nākamo kreklu. A es ieraugu batikotu kleitu! NEREĀLI! Un kleita izcili saskan ar jau iepirkto jauku! Juhuu, arī brunčiem varēšu iedot brīvdienu!
Laimīgi, ar saviem iepirkumiem dodamies atpakaļ uz kuģi. Diena bija super piesātināta un iespaidiem pilna. Šādas dienas iedvesmo un uzlādē. Būs ko domāt.
Šodien beidzot jābūt kādai informācijai par koferiem. Ļoti priecātos to atgūt.
Dodamies uz ofisu noskaidrot jaunumus…