Vēl viena nakts bez konkrētām kontūrām. Sarakste ar Condor čatu, ar Martina māsām. Martins atceras ka dzīvoklī ir vasaras apavi. Viņa jaunākā māsa dodas pēc tiem un vēl dažām drēbēm, lai nogādātu tās Zūzī pirms lidojuma uz Jamaiku. Zūzī vīrs naktī pēkšņi sajuties dikti slikti… bet nu tik ļoti, ka baidījās, ka nav jāatceļ brauciens.
Ir pirmdienas rīts Vācijā 9 no rīta, mums 2 naktī. Zūzī ar vīru dodas uz lidostu. Ceram drīz tikties uz kuģa. Appā bagāžas status vēl joprojām rādās, ka „bagāža tiek meklēta”. Rakstu savai draudzenei uz Rīgas lidostu, varbūt viņa ko var noskaidrot. Tā neziņa ir pretīga. Viņa prasa, lai nosūtu visu četru bagāžu numurus. Izdaru. Beidzot kāda konkrēta atbilde: Jā, bagāža aizķērusies Frankfurtes lidostā un tikšot nosūtīta uz Jamaiku 8.janvārī. Alleluuuja! Beidzot, beidzot kaut kas konkrēts. Liene iesaka sazināties ar Frankfurtes lidostu, lai sūta tur kur mēs būsim.
Arī Condor čatā atsūta ziņu ar tel.nr. Frankfurtes lidostai, lai sazinās- varbūt kaut ko var paātrināt. Anika (Martina jaunākā māsa) Vācijā zvana uz Frankfurti. Tur atbild, ka tā ir Condor kompetence un viņi diemžēl neko nevar izdarīt pat ja 3 lidmašīnas šodien lido uz šejieni. Saruna bijusi jauka un novēlēts, lai viss ātri atrisinās. „Cik jauki 
„!
Protams, protams, saprotu, ka : Bagāžas nesaņemšana tak nav pasaules gals! Var tak „atslēgties” un baudīt. Ko nejēgā stresot, nav tak pliki. Ir lielākas nelaimes kā nesaņemt bagāžu. Vajag ļauties plūdumam. Nu ko var pukstēt un ņemties! Viņi aizceļo uz Karībiem, viņi brauc kruīzā un kaut ko pukst par lupatām. Aizej tak un nopērc…
Teikšu kā ir- nekad, nekad nebūtu iedomājusies, ka šai situācijā tas var radīt tādu diskomfortu. Tiešām. Protams, man patīk smuki saģērbties, saģērbties atbilstoši pasākuma etiķetei, bet nedomāju, ka atbilstoša apģerba neesamība var radīt tādu diskomfortu. Un par to: „Aizej un nopērc“ 
Cik bieži jums ir sanācis vienā piegājienā aiziet uz veikalu (pāris stundās) un iepirkt izejamo tērpu, pāris ikdienas tērpus, peldkostīmu, apģērbu pārgājienam un ballītei? Vēl pieskaņot apavus, un visu tā, lai tas jums der, patīk un ir komfortabli, un atbilstoši sezonai? Te ari atbilde: pat zināmās vietās un veikalos mums neizdodas uzreiz visu atrast. Kur nu vēl citā pasaules malā, kad pat nezini nevienu veikalu!? Šeit tas viss ir vēl izaicinošak. Un fonā doma, ka varbūt to visu nevajag, jo koferī ir un varbūt tas koferis tomēr rītdien būs. OMG!
Condor čatā pēkšņi sākas konstruktīva sarakste. Tiek jautāts kruīza maršruts. Martins to nosūta un lūdz pēc iespējas ātrāk rīkoties. Viņš raksta, ka šodien no Frankfurtes uz Montego Bey lido 2 vai 3 lidmašīnas un ar tām var paspēt nogādāt mums bagāžu. Raksta, ka mums koferos ir viss garajam atvaļinājumam. VISS. Arī tabletes, kuras viņam regulāri jālieto un kuras bija paņēmis priekš 6dienām rokas bagāžā. Un ka mēs nevaram te neko nopirkt, kas attāli atgādinātu mūsu garderobi koferos.
Protams ir kā ir, bet neviens tak neliedz cerēt un mēs ceram, ka ierodoties uz kuģa pie kajītes durvīm būs mūsu čemodāni
.
Iepriekšējā vakarā, mana draudzenīte pastāstīja, ka uzzinājusi viena šopingcentra adresi, kur ir „normālas” drēbes un tas ir pa ceļam uz ostu. Uz ielām cilvēku garderobe ir daudz plašāka, ka iepriekš redzētā. Tas dod cerību.
Laicīgi izrakstamies no viesnīcas un dodamies turp.
Te ir „ķīniešu” veikals ar viskaut ko. Aleluja! Kokvilnas krekliņš ar normālu dekoltē! Topiņi ar lencītēm, koši, vienkrāsaini! Brunču šeit nav. Kleitas…nu kā jau minēju- viņām ir pilnīgi savādāki augumi (var redzēt video rullītī). Pilnīgi savādāki. Uzvelku kleitu, krūtis izspiežas uz muguras, bet gurnos vēl viena Agnese varētu ielīst.
Nu labi, dažadu krāsu topiņi- tas jau ir labi- varēšu mainīt un kombinēt ar rotām.
Man arī ir diezgan strikta nostāja par „ātrajām” drēbēm- 1x uzvelk, tomēr nepatīk, izmet vai atdod sarkanam krustam. Protams, tā var gadīties, bet esmu par ilglaicību, par ekoloģisku attieksmi. Drošvien tāpēc tas viss „krata” vēl vairāk.
Mana draudzenīte iegādājas topiņu un sasienamas vasaras bikses. Viņa laimīga. Pārģērbšanās kabīnē gan novelkot savu hūdiju, konstatējusi, ka no karstuma hūdija iekšējais, sildošais slānis nu ir pielipis un pārklājis viņas ķermeni kā vilna, kā apmatojums, kuru ieraugot baisākajos murgos, nosvīdis pamostos ikviens.
Abi vīrieši arī nedaudz papildināja savu garderobi.
Es atkal mēģināju ielīst peldkostīmā. Šoreiz neona rozā ar uzrakstu “QUEEN” 
Neielienu… ķīniešu.
Arī apakšbikses te var nopirkt… bet nu tāda sintētika, ka paņemot rokās- pirksti nosvīst. Nu kā!? Kā +30 grādos sievietes tādās staigā??? Kā???
Staigāju pa plauktu un pakaramo rindām un mēģinu vēl kaut ko atrast. Ieraugu kādu spožu neliela izmēra kleitu un apsveru iespēju to pārtaisīt par brunčiem. Nu kaut kas uz restorānu un ballītēm jāvelk! Ir arī spīdīga sudrabkrāsas somiņa vienu manu auskaru formā. Apsveru to visu iegādāties un pārtaisīt savām vajadzībām. Ja godīgi, man vispār negribas neko ne taisīt, ne pārtaisīt. Esmu atbraukusi atpūsties, bet… Ok, ja nopirkšu šos- kādi apavi? Iešļūcenes ar Jamaika? Te nopērkamie apavi ne tikai neder manai seksīgajai pēdai, es nezinu, kur tādus velk.
Ienāk prātā doma labāk pameklēt auduma veikalu un tad kaut ko piegriezt, sasiet, apsiet. Auduma veikalu šai „šopingcentrā” nav. Te nav daudz veikalu- ir pārtika, dārza dekori, interjera priekšmeti, bērnu apģērbs un vēl viens apģērbu veikals par zolīdākām cenām. Dodos uz to. Ir skaidrs, ka negribu tērēties jebkam. Bet te: Allleeeluuuja! 2 peldkostīmi! Gaumīgi, eleganti, skaisti, abi man der! Es nenosmoku tos uzvelkot! Tie ir brīnišķīgi! Es zināju, ka kaut kur vēl jābūt kādam nenopirktam seksīgam peldkostīmam! Tie bija šeit! Baseinam un jūrā apģērbs ir atrast
.
Pārdevējas ( kā vairums cilvēku šeit) ir smaidīgas un ļoti atsaucīgas. Turpinu skatīties veikala piedāvājumu, jo šeit ir tas ko varu saasociēt ar sevi. Ir šis tas no lina, bet tad jāiepērk vairākas vienības, ko savstarpēji kombinēt. Cenas par vienību ir ap 100…150 eiro, nekas īpašs- vienkārši apģērba gabali no dabīgiem materiāliem. Minstinos ar pirkšanu. Man ir tik daudz apģerba koferī…Ideāli būtu nopirkt vienus svārkus, bet diemžēl to šeit nav. Nav arī laika, jo jādodas uz kuģi. Protams, ceru, ka bagāžu saņemšu pavisam drīz. Esmu nogurusi no šīm apģērbu medībām. Kā jau teicu, negribas pirkt, lai pirktu, jo koferis pilns, bet dikti vajadzētu vismaz vēl vienas apakšbikses.
Martins tērzē ar pārdevējām, izstāsta par neatlidojušo koferi. Viņas pilnas ar sapratni un zināmu līdzjūtību. Viena no pārdevējām prasa vai man nevajag apakšbikses
Es sasmejos ( jo skaidrs, ka mana vajadzība ir “ nolasāma“ gaisā) un saku, ka vajag, bet to sintētiku, kura tur karājas…. Pārdevēja aizsteidzas un atnes man 3 kokvilnas apakšbikses no noliktavas. TRĪS!!! Kā varētu iedomāties, ka viņām šis dārgums glabājas noliktavā? Un vēl mana izmēra! Jūs nevarat iedomāties, kādu prieku var sagādāt apakšbiksītes!
Dāmas mums iedod atlaidi+ vēl cepumus, čipšus un suliņu. Arī vannas bumbas
Kad Martins saka, ka mums nav vannas- viņa ātri paņem bumbas atpakaļ.
Mūs pacienā ar limonādi un cepumiem, un šķiramies kā draugi.
Bet nu jāsteidzas uz kuģi. Ar saviem iepirkuma maisiņiem mēģinam tikt pie takša. Visu laiku taksisti mēģina tevi ielenkt, bet te pēkšņi nav tieši neviens pīpinātājs, kurš vēlas tevi kaut kur nogādāt…BET ja nav takšu- uzrodas autobuss, kurš sastrēgumā atver durvis un iejautā, kurp mums vajaga. Sakam, ka uz ostu. Viņš apņemas mūs turp nogādāt. Ideāli!
Esam ostā!
Iečekojamies. Drīz iesim uz kuģi. A kas notiks tālāk? Ok, par kruīzu skaidrs- jābūt kajītēm, restorāniem, bāriem un baseinam, bet kā būs ar koferiem??? Jūtos kā asa sižeta piedzīvojumu filmā…